Vēsture

Dažādas formas salmu vai niedru dekori Baltijas reģiona valstīs pazīstami sen pirms kristietības parādīšanās un bija gan ziemas saulgriežu, gan gada beigu, reizēm arī kāzu simbols. Senā rotājuma rašanās vietu un pirmatnējo nozīmi vairs nav iespējams precīzi izsekot, tomēr tiek uzskatīts, ka pirmie primitīvie puzuri tikuši darināti jau drīz pēc zemkopības aizsākšanās – no pēdējā novāktās labības kūlīša salmiem, lai tie nestu ražu un pārticību nākamajā gadā. Puzuru gatavošanas tradīcija neizzuda arī ar kristietības parādīšanos. Pirmatnējās nozīmes zuda, bet vietā parādījās citas. Puzuri kļuva arvien sarežģītāki, krāšņāki un nereti tika izmantoti arī baznīcu dekorēšanai. Arī mājās puzurus sāka rotāt ar putnu spalvām, auzām, krāsainu dziju, bet Lieldienās – ar tukšām, krāsainām olām.